Ķēniņu kapenes ir liela nekropole, kas atrodas aptuveni divus kilometrus uz ziemeļiem no Pafosas ostas Kiprā. Tā 1980. gadā kopā ar Pafosu un Kukliju tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ķēniņu kapenes ir liela nekropole, un tajā var apskatīt dažāda veida pazemes kapenes, kas izcirstas cietā klintī un datētas ar 4. gadsimtu p. m. ē., un daudzās no tām ir doriešu kolonnas. Vispirms mazliet sabojājošs brīdinājums, jo patiesībā šeit nav apglabāti nekādi karaļi. Nosaukums cēlies no milzīgās apbedījumu vietas varenības un majestātiskuma. Šīs pazemes kapenes tika uzskatītas par Pafītijas aristokrātu apbedīšanas vietu. Dažās no kapenēm, kas iekaltas pamatskalnā, ir doriešu kolonnas un pat freskām rotātas sienas. Kapenes datētas ar 300. gadu pirms mūsu ēras, un tās tika izmantotas visā hellēnisma un pat romiešu laikmetā. Vēsturnieki uzskata, ka to struktūru lielā mērā ietekmēja senās ēģiptiešu tradīcijas, kas paredzēja, ka mirušo kapenes atgādina mājas, kurās viņi savulaik dzīvojuši.
Septiņas līdz šim izraktās kapenes ir izkaisītas plašā teritorijā; visiespaidīgākā ir trešā kapene, kurai zem zemes līmeņa ir atvērts ātrijs, ko ieskauj kolonnas. Citi kapi atgādina Romas katakombas, kur sienās iebūvētajās nišās kādreiz glabājās mirušie. Šī vieta ir ļoti iespaidīga, un to uzskata par vienu no obligāti apmeklējamām vietām Pafosā.
