Agrākie avoti, kas dokumentē pils pastāvēšanu, atsaucas uz "Pallavicino hroniku", kas datēta ar 1087. gadu, kad pili mantoja Adalberto mazdēls Uberto. Pallavicino dzimta, kas bija viena no galvenajām aristokrātu dzimtām Parmas un Pjačencas teritorijās, vairākus gadsimtus kontrolēja galvenos komunikāciju ceļus starp Toskānu, Emīliju un Ligūriju, izmantojot plašu torņu, piļu un cietokšņu tīklu. Gadsimtu gaitā cietoksnis nonāca ietekmīgu dzimtu rokās, tostarp Viskonti un Farnese dzimtu, Parmas un Pjačencas hercogu, rokās. 1828. gadā to pārņēma Grossardi ģimene, kas bija īpaši pazīstama ar savu Carbonara darbību, bet 20. gadsimta 90. gadu sākumā tur apmetās Levacher ģimene. Kopš 2001. gada pils pieder Varano De' Melegari pašvaldībai.
