Baznīca, kas pievienota 1580. gadā dibinātajam benediktīniešu klosterim, celta 11.-12. gadsimtā. Pēc 1350. gada zemestrīces saglabājusies fasādei piemīt romānikas arhitektūrai raksturīgās iezīmes - vainagojošās aklās arkas un smagais portāls, ko vainago benediktīniešu skolas ornamenti.
Pretfasādē ir 1674. gada freska "Krustā sišana ar skatu uz Veroli". Baznīcas iekšpusē viena siena 18. gadsimtā tika izrotāta ar freskām. Savukārt aizmugurējo sienu gleznojis gleznotājs F. Frezza (17. gadsimts). Zem baznīcas prezbiterija atrodas "Svētā Onofrija oratorija": tā ir vecāka būve nekā pati baznīca, kas balstās uz pilsētas mūriem, un sastāv no diviem laukumiem ar sešiem pīlāriem - četriem stūra un diviem centrālajiem. Interesanta ir oratorijas drosmīgā arhitektoniskā forma ar arkām, ribām un krusta velvēm, kas vēlāk kalpoja par paraugu citām grandiozām un pazīstamākām gotikas celtnēm, piemēram, Casamari abatijai.