Halikarnasa mauzolejs,

Halikarnalasa mauzolejs, pazīstams arī kā Mauzola mauzolejs, bija iespaidīgs apbedījuma piemineklis, kas celts 4. gadsimtā p. m. ē. par godu ķēniņam Mauzolam, kurš pārvaldīja Halikarnalasas pilsētu (tagadējā Bodrumā, Turcijā).Mauzolejs tika uzskatīts par vienu no antīkās arhitektūras meistardarbiem un iekļauts starp septiņiem antīkās pasaules brīnumiem. Tas bija būvēts no balta marmora, un tā izmēri bija iespaidīgi - 32 metrus gara un 28 metrus plata pamatne, bet augstums bija aptuveni 45 metri.Būve bija sadalīta trīs galvenajās daļās: pamatnē, mauzoleja galvenajā korpusā un virsotnē. Pamatni rotāja skulptūras, kas attēloja ainas no ikdienas dzīves un grieķu mītiem, bet mauzoleja korpusā bija joniskās un korintiešu kolonnas. Savukārt augšpusē atradās kvadriga ar četriem zirgiem, kas vilka Mauzola karnevālu.Diemžēl gadsimtu gaitā mauzolejs tika smagi bojāts zemestrīču un iebrukumu rezultātā, un mūsdienās no tā ir saglabājušās tikai dažas pamatnes drupas un galvenā korpusa atliekas. Tomēr Halikarnasa mauzolejs ar savu krāšņumu un skaistumu ir iedvesmojis daudzus vēlākos mākslas un arhitektūras darbus, padarot to par nozīmīgu sengrieķu mākslas un kultūras liecību.