Gēteborgas rātsnams ir gan vēsturiska, gan moderna ēka. Sākotnējais nams tika uzcelts 17. gadsimtā, bet ar laiku kļuva par mazu, tāpēc 1936. gadā Gunnars Asplunds to funkcionālistiski paplašināja.
Zviedru arhitekts Gunnars Asplunds 1912. gadā iesniedza priekšlikumu, kā paplašināt rātsnamu, un viņa funkcionālistiskā piebūve tika pabeigta 24 gadus vēlāk. Asplunds ir saņēmis daudz uzslavu gan Zviedrijā, gan starptautiskā mērogā par to, kā viņš apvienoja ēkas vecās un jaunās daļas. Viņš pievērsās ne tikai arhitektoniskajam projektam, bet ieguldīja daudz pūļu arī interjerā. Liela daļa mēbeļu tika īpaši izstrādātas ēkas zālēm, birojiem un koplietošanas telpām. Daudzas mēbeles joprojām ir saglabājušās, bet dažas no tām ir nomainītas ar jaunām, kuras iedvesmojis Asplunda sākotnējais dizains, radot mūsdienīgu, bet vienlaikus pārlaicīgu izskatu.